Šīs metodes radītas un izmēģinātas Demokrātijas festivālā un treniņnometnēs. Tās drīkst brīvi izmantot — lejupielādē aprakstu un izmēģini savā kopienā, skolā vai darbavietā.
Demokrātijas kafejnīca
3 stundas
Kvadrātmetrs demokrātijas
40 minūtes
Atbildība tumsā
1,5 stundas
Mēs varam vairāk!
1,5 stundas
5 soļi tiesas gribas
80 minūtes
Demokrātijas kafejnīca
- Ilgums
- 3 stundas
- Dalībnieki
- vismaz 15
Demokrātija ļauj katram tiekties īstenot savu dzīvi pēc sevis izraudzītiem mērķiem, ieskatiem un cerībām. Tā nodrošina katra indivīda brīvību. Bet indivīdi nav vientuļas salas, tie dzīvo kopā, līdzās viens otram, tādējādi rodas jautājums, kur beidzas viena brīvība un sākas cita. Demokrātija ir māksla pieņemt vienam otru, lai sadzīvotu. Kā pieņemt un sadzīvot ar nezināmu, nepazīstamu kaimiņu?
Publiskā telpā, izejot no privātās dzīves komforta, mēs iepazīstam nepazīstamo. Un tikai iepazīstot citādo – nepazīstamo, mēs varam novērtēt demokrātiju kā vērtību, kas ļauj katram tiekties uz laimīgu dzīvi. Pretēji demokrātijai autoritārisms un totalitārisms nepieļauj atšķirības no vadoņa vai vadītāju grupas uzskatiem, priekšstatiem un iecerēm. Demokrātijas spēks ir ieraudzīt dažādās dzīves formas, uzskatus un redzējumus, kas visskaidrāk parādās brīvā sarunā starp brīviem cilvēkiem. Brīvība ir arī nejaušība, atbildība un cieņa pret cita brīvību.
“Demokrātijas kafejnīca” ir kā slavas dziesma nejaušībai – sarunas starp nejauši satiktiem cilvēkiem, pēc nejaušības principa izlozētu slepeno viesu vadībā, nezinot tēmu, par kuru notiks saruna. Sarunas norisinās brīvā kafejnīcas atmosfērā, taču atšķirībā no ierastās kafejnīcas, kur komunikācija lielākoties notiek starp savējiem, šeit apmeklētāji sarunājas ar svešiniekiem. Katram galdiņam tiek izlozēts kāds no rīkotāju aicinātajiem slepenajiem viesiem, kuri kļūst par galdiņa saimniekiem un vada sarunu. Kopumā notiek divas sarunas – viena par slepeno viesu izvēlētu tēmu, bet otra par kādu no tēmām, ko piedāvājuši pasākuma dalībnieki. Kafejnīcas mērķis – rosināt cieņpilnu sarunu starp svešiem cilvēkiem arī tad, ja viņu viedokļi ir atšķirīgi. Uzdevums nav nonākt pie vienošanās, bet gan labāk izprast savus sarunu biedrus un dažādos skatu punktus, kā tēmu var aplūkot.
Metodes autori: filozofi Maija un Ģirts Jankovski
Kvadrātmetrs demokrātijas
- Ilgums
- 40 minūtes
- Dalībnieki
- vismaz 8
Lielākoties lietas nav melnas vai baltas, patiesība ir kaut kur pa vidu un ir labi meklēt kompromisus, taču mēdz būt situācijas, kurās nākas izšķirties iet pa vienu vai otru ceļu, izvēlēties kafiju ar vai bez piena, balsot par vai pret (un nevis atturēties). Jau pašam par sevi var nebūt viegli pieņemt lēmumu. Vai varbūt kā reizi jautājums ir tāds, kur izvēlēties viegli, bet tad var rasties citas grūtības – ir situācijas, kad jāspēj vienoties ar citiem, lai kopīgi pieņemtu lēmumu, jo mēs neesam karaļi katrs savā karaļvalstī, bet gan dzīvojam kopā ar citiem indivīdiem demokrātiskā sabiedrībā.
Spēle “Kvadrātmetrs demokrātijas” radīta ar mērķi attīstīt prasmi un izpratni par demokrātisku lēmumu pieņemšanu, iedvesmojoties no mākslinieces Marinas Abramovičas performatīvajām spēlēm ar laiku un telpu. Dalībnieki tiek sadalīti grupās pa četri. Vispirms katrā grupā jāvienojas, kuru no piedāvātajiem jautājumiem viņi apspriedīs, pēc tam jāpanāk vienošanās par atbildi uz izvēlēto jautājumu. Tā visa jāpaveic, grupas dalībniekiem uzturoties cieši vienam pie otra ierobežotā telpā – kvadrātmetrā demokrātijas. Kāpēc nepieciešama šāda saspiestība? Jo resursi ir ierobežoti, kopā sadzīvot ne vienmēr ir viegli, taču ir svarīgi apzināties un sajust, ka mums līdzās ir arī citi cilvēki ar citādiem viedokļiem, vērtībām, mērķiem, kas mums jārespektē.
Metodes autors: Jurģis Spulenieks
Brīvība ir viens no demokrātijas pamatiem – brīvība tiekties izdarīt izvēles, kas ļauj veidot laimīgu dzīvi. Par izvēlēm ko paši esam izdarījuši, mēs esam gatavi uzņemties atbildību. Bet, dzīvojot starp citiem brīviem cilvēkiem, mēs izdarām izvēles, kas veido sabiedrību un šīs izvēles nosaka mūsu brīvību un mūsu atbildību par sabiedrībā notiekošo. Šis process ataino demokrātijas būtību — spēju vienoties, dalīties un kopīgi īstenot ieceres, tādējādi veidojot pilsoniski aktīvu un atbildīgu sabiedrību.
Šobrīd liela daļa sabiedrības atsakās vai nevēlas iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, kas ir nepieciešams, lai varētu pilnvērtīgi uzņemties atbildību par savu brīvību kā sabiedrības loceklim.
Nodarbības mērķis ir palīdzēt katram dalībniekam saprast, kas traucē iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, un atrast veidus, kā šos šķēršļus pārvarēt. Nodarbības uzdevums – apzināt savus šķēršļus un resursus, un kopīgi izjust dalīto atbildību par sabiedrībā notiekošo.
Metodes autori: 2024. gada Demokrātijas treniņnometnes dalībnieki Līga Šaule, Ivars Redisons, Irina Baklanova un Jānis Fēlikss Vītiņš kopā ar Maiju, Ģirtu un Ilzi Jankovskiem no Demokrātijas fonda.
Demokrātijas pamatā ir pārliecība, ka katram indivīdam ir vērtība un sava loma sabiedrībā, un līdzdalība sabiedrības procesos stiprina gan indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Nodarbība “Mēs varam vairāk!” veicina šādu demokrātisku domāšanu, aicinot apzināties savus spēkus un resursus, lai kopīgi meklētu risinājumus un attīstītu sadarbības prasmes. Šis process ataino demokrātijas būtību – spēju vienoties, dalīties un kopīgi īstenot ieceres, tādējādi veidojot pilsoniski aktīvu un atbildīgu sabiedrību.
Nodarbības mērķis ir palīdzēt katram dalībniekam sajust savu varēšanu, savas bagātības un apjaust, ko varam izdarīt, ja darbojamies kopā. Nodarbības uzdevums – apzināt katram savus resursus un, liekot tos kopā, nonākt pie kādas kopīgas vajadzības apmierināšanas. Šis ir kā mikromodelis tam, kā sabiedrība pati var rast risinājumus problēmām, ja sadarbojas. Kā jau tas notiek dzīvē, būs arī izaicinājumi, jo nav viegli vienoties par kopīgu mērķi, paņēmieniem, kā šo mērķi sasniegt, uzņemties līderību un kopīgi, visiem iesaistoties un nevienu neatstumjot, ideju īstenot, it sevišķi, ja trūkst laika. Īpaša loma atvēlēta arī brīžiem, kuros grupa uz brīdi pārtrauc mērķtiecīgo uzdevuma veikšanu, lai sanāktu cieši kopā, saliedētos un sajustu viens otra atbalstošo plecu.
Metodes autori: 2024. gada Demokrātijas treniņnometnes dalībnieki Agnese Lietuviete, Gundega Siliņa, Dainis Vītols, Dimantra Bērica, Elizabete Sitņikova kopā ar Maiju, Ģirtu un Ilzi Jankovskiem no Demokrātijas fonda.
Nereti dzīvē nākas izvēlēties starp divām savstarpēji izslēdzošām iespējām – to sauc par dilemmu. Viens no dilemmu veidiem, ar kuriem mēdzam saskarties – vai, piedzīvojot kādu netaisnību, mēģināt izcīnīt taisnīgumu, vai pievērt acis un samierināties.
Aktivitātē “5 soļi tiesas gribas” ir piedāvātas piecas situācijas, kur, vadoties pēc situācijas apraksta, dalībniekiem jāizšķiras starp diviem rīcības variantiem, no kuriem viena paredz aktīvu iesaistīšanos, kas iespējams panāks izmaiņas, no kurām var iegūt arī plašāka sabiedrība, savukārt, otrs variants paredz atturēšanos, saglabājot status quo, taču pašam indivīdam tā ir mazāk riskanta rīcība. Izvēles nav vienkāršas, tāpat kā dzīvē.
Netaisnību var pastrādāt, arī neko nedarot.
— Marks Aurēlijs
Metodes autori: 2024. gada Demokrātijas treniņnometnes dalībnieki Nora Sudmale, Aleksandrs Vabelis, Irina Makarova, Daniēls Zeltiņš, Areta Lakutijevska kopā ar Maiju, Ģirtu un Ilzi Jankovskiem no Demokrātijas fonda.